Pasaulē dārgākā glezna

Categories Viss

Dārgas gleznas ne vienmēr labas, taču tas ir šķiet vienīgais kritērijs, kā mūsdienās tiek vērtēti mākslas darbi. Cristies vai Sotheby’s izsoļu rezultātus mēs dzirdam pa tv un radio regulāri un vieni no neapšaubāmi visdārgākajiem priekšmetiem ir dažādas glezna. Pieaugot turīgo iedzīvotāju skaitam un saprotot, ka naudas ieguldījumi banku aktīvos nav pilnīgi droši un šobrīd arī nav ienesīgi, bagātnieki iegulda naudu mākslas darbos. No mākslas viņi neko daudz nesaprot, taču nojauš, ka laika gaitā mākslas darba cena, ja vien tas ir īsts tikai pieaugs un varēs to pārdot ar peļņu. Tā ir sava veida investīcija nebaltai dienai. Pašas dārgākās gleznas, kuru cena ir publiski paziņota tikušas pārdotas par vairākiem simtiem miljoniem dolāru.

Pasaules iespējams dārgākā (publiski zināma cena) glezna

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kas ar mākslu ir uz Jūs nemaz nenojauš, ka šobrīd pasaules dārgākā glezna ir mākslinieka Paul Gauguin 1892. gada darbs “Kad tu precēsies”.

Paul Gauguin - When Will You Marry ?

2015. gada februārī tā tika paŗdota par 300 miljoniem dolāru. Gleznu pārdeva Rudolf Staechelin ģimene un neoficiāli tiek ziņots, ka to iegādājās Katāras valsts. Darījums notika bez izsoles palīdzības, līdz ar to runas par cenu, lai arī samēra ticamas varam uzskatīt tikai par spekulācijām. Mazajai Katārai nav vajadzīgi kredīti internetā, lai pirktu gleznas. Viena no pasaules bagātākajām naftas eksportētājvalstīm savu turību pēdējā laikā mēģina ieguldīt dažādos aktīvos, lai sagatavotos brīdim, kad naftas rezerves izsīks. Tas, vai viņi paši tic, ka panākumi neizpaliks brīdī, kad pienāks X stunda ir cits jautājums, bet šobrīd šī aktīvu uzpirkšanas programma darbojas un tiek veikta no pašu uzkrājumiem.

Otrajā vietā pasaules dārgāko gleznu topā, bet iespējams arī pirmajā vietā (informācija ir dažāda) ierindojas Willem de Kooning 1955. gadā radītā glezna “Interchange“. To 2015. gada septembrī savstarpēji vienojoties, bez liekas publiciātes par aptuveni 300 miloniem iegādājās K.C. Griffin – viena no pasaules lielāko hedžfondu vadītājs. Lai Jūs nemulsinātu viņa spējas, pieminēsim, ka Griffina bagātība tiek lēsta 1,7 miljardu dolāru apmērā, ko viņš vairojis vadot hedžfondu Citadel. Mākslas darba pārdevējs David Griffin Foundation publiski nepauda iemeslus gleznas pārdošanai, līdz ar to varam tikai minēt, ka galvenais iemesls varētu būt vēlme diversificēt investīcijas un ieguldīt naudu dažādos labdarības projektos.

Katāra iegādājās arī trešajā pasaules dārgāko gleznu P. Sezāna 1892. gadā radītos “Kāršu spēlmaņus”. Slavenā franču mākslinieka darbs īpašniekus mainīja 2011. gadā. Katāra aci nepamirkšinot par šo gleznu samaksāja 259 miljonus dolāru.

Iepazīstoties ar pasaules dārgāko gleznu novērtējumu un pārdošanas cenu, var rasties jautājums, vai visi mākslinieki ir bagāti. Diemžēl, nē. Lielākā daļa mākslinieku kļūst atzīti tikai pēc to nāves un daļu bagātības var iegūt viņu bērni vai ticamāk mazbērni. Iemesli, kādēļ mākslas kritiķi nespēj laicīgi atpazīt super talantus ir dažādi, taču galvenais ir tas, ka atsevišķi mākslas žanri savā laikā parādās par ātru un netiek publikas saprasti. Piemēram, van Gogs savas dzīves laikā spēja pārdot par pienācīgu cenu tikai vienu darbu – Sarkanais vīnogu lauks. Jau pēc viņa nāves, iemantojis popularitāti, van Goga darbi tika pārdoti par vairākiem simtiem miljoniem dolāru un arī šobrīd ir vieni no dārgākajiem pasaulē. Tas nozīmē, ka liela daļa mākslinieku savu dzīvi vada trūkumā, iegulda lielus līdzekļus savā izglītībā, reizēm pat tiek izmantota kredītlīnija, bet rezultāts nesniedz gaidīto. Par to nevajag bēdāties, jo publikas un kritiķu simpātijas apstaro tikai dažus laimīgos, bet citi, pat, ja viņu darbi ir lieliski netiek pamanīti. Mākslinieka ceļš nav viegls, taču jebkurā gadījumā ir interesanti pavērot globālās tendences, esot tepat Latvijas pīļu dīķī, kur jau glezna par 10 tūkstošiem eiro skaitās dārga.