Gustavs Klimts

Categories Mākslinieki

800px-gustav_klimt_046

1862. gadā trīs bērnu ģimenē netālu no Vīnes, Baumgartenā, dzimušais Gustavs Klimts ir viens no pasaules pazīstamākajiem 20.gs. gleznotājiem. Studējot Vīnes mākslas un amatu skolā dzīvoja trūkumā, bet pēc tam kopā ar brāļiem un pāris draugiem izveidoja Mākslinieku komandu, kas veica visdažādākos savam profilam atbilstošus darbus. Savas karjeras pirmajā pusē Klimts gleznoja  ainavas, portretus, alegorijas, apgleznoja arhitektūras dekorācijas. Saņēmis dažādus apbalvojumus no Austroungārijas ķeizara, vēlāk kļuva par atzītu profesoru vairākās Vīnes augstskolās. Līdz ar tēva un brāļa nāvi 1892. gadā Gustavam Klimtam notika lūzums un aizsākās jauna gleznošanas ēra, kas padarīja viņu pasaulslavenu. Tā dēvētā “zelta fāze”, kurai impulsi meklējami tēva arodā un Klimta Venēcijas apciemojumos izceļas ar krāšņiem un līdz šim neredzētiem motīviem un kompozīcijām. Darbi ir krāšņi, daudzveidīgi un tēli škietami saplūst viens ar otru, radot estētisku baudījumu.

Atšķirībā no lielākās daļas mākslinieku, kas nododas bohēmai un dzīvo labprāt pa kafejnīcām, Klimts pievērsās glezniecībai un ģimenei. Lielāko daļu pavadīja mājās un būdams slavens jau savas dzīves laikā varēja izvēlēties ar ko strādāt. Dažādi mecenāti un atbalstītāji stāvēja pie viņa rindā, kas, protams, veicināja viņa pašapziņu. Klimts netiecās pēc publicitātes un neuzskatīja sevi par kaut ko īpašu, nezīmēja pašportretus un tiem, kas vēlējās vairāk ko uzzināt par viņu, ieteica skatīties darbus, nevis runāt.

1911. gadā Klimts ar darbu “Nāve un Dzīve” ieguva pirmo vietu pasaules mākslas izstādē Romā. Viņa pazīstamākie darbi ir Skūpsts, Adele Bloch-Bauer, Saulespuķe, Apskāviens, Cerība II, Aklais, un citi. Šobrīd Klimta darbi joprojām ir ļoti pieprasīti un ir vieni no top 10 dārgākajiem pasaulē. To pārdošanas cena var svārstīties no dažiem desmitiem līdz vairāk kā simts miljoniem eiro. Aktuālo mākslas darbu cenu ir grūti noteikt, jo mākslas darbi, kas pirms 10 – 20 gadiem ir pārdoti par dažiem miljoniem var tikt nākamajā reizē pārdoti par rekordcenu. Iespējams, ka tieši Klimta darbi būs nākamie, kas kļūs par pasaules dārgākajiem. Vispārējā mērogā Klimta darbiem nav bijusi būtiska ietekme uz mākslas žanru attīstību, taču tie ir spējuši iemantot popularitāti, kas Klimtu automātiski padara par populāru mākslinieku.

*(Attēlā – Adele Bloch Bauer I)

 

Pasaulē dārgākā glezna

Categories Viss

Dārgas gleznas ne vienmēr labas, taču tas ir šķiet vienīgais kritērijs, kā mūsdienās tiek vērtēti mākslas darbi. Cristies vai Sotheby’s izsoļu rezultātus mēs dzirdam pa tv un radio regulāri un vieni no neapšaubāmi visdārgākajiem priekšmetiem ir dažādas glezna. Pieaugot turīgo iedzīvotāju skaitam un saprotot, ka naudas ieguldījumi banku aktīvos nav pilnīgi droši un šobrīd arī nav ienesīgi, bagātnieki iegulda naudu mākslas darbos. No mākslas viņi neko daudz nesaprot, taču nojauš, ka laika gaitā mākslas darba cena, ja vien tas ir īsts tikai pieaugs un varēs to pārdot ar peļņu. Tā ir sava veida investīcija nebaltai dienai. Pašas dārgākās gleznas, kuru cena ir publiski paziņota tikušas pārdotas par vairākiem simtiem miljoniem dolāru.

Pasaules iespējams dārgākā (publiski zināma cena) glezna

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kas ar mākslu ir uz Jūs nemaz nenojauš, ka šobrīd pasaules dārgākā glezna ir mākslinieka Paul Gauguin 1892. gada darbs “Kad tu precēsies”.

Paul Gauguin - When Will You Marry ?

2015. gada februārī tā tika paŗdota par 300 miljoniem dolāru. Gleznu pārdeva Rudolf Staechelin ģimene un neoficiāli tiek ziņots, ka to iegādājās Katāras valsts. Darījums notika bez izsoles palīdzības, līdz ar to runas par cenu, lai arī samēra ticamas varam uzskatīt tikai par spekulācijām. Mazajai Katārai nav vajadzīgi kredīti internetā, lai pirktu gleznas. Viena no pasaules bagātākajām naftas eksportētājvalstīm savu turību pēdējā laikā mēģina ieguldīt dažādos aktīvos, lai sagatavotos brīdim, kad naftas rezerves izsīks. Tas, vai viņi paši tic, ka panākumi neizpaliks brīdī, kad pienāks X stunda ir cits jautājums, bet šobrīd šī aktīvu uzpirkšanas programma darbojas un tiek veikta no pašu uzkrājumiem.

Otrajā vietā pasaules dārgāko gleznu topā, bet iespējams arī pirmajā vietā (informācija ir dažāda) ierindojas Willem de Kooning 1955. gadā radītā glezna “Interchange“. To 2015. gada septembrī savstarpēji vienojoties, bez liekas publiciātes par aptuveni 300 miloniem iegādājās K.C. Griffin – viena no pasaules lielāko hedžfondu vadītājs. Lai Jūs nemulsinātu viņa spējas, pieminēsim, ka Griffina bagātība tiek lēsta 1,7 miljardu dolāru apmērā, ko viņš vairojis vadot hedžfondu Citadel. Mākslas darba pārdevējs David Griffin Foundation publiski nepauda iemeslus gleznas pārdošanai, līdz ar to varam tikai minēt, ka galvenais iemesls varētu būt vēlme diversificēt investīcijas un ieguldīt naudu dažādos labdarības projektos.

Katāra iegādājās arī trešajā pasaules dārgāko gleznu P. Sezāna 1892. gadā radītos “Kāršu spēlmaņus”. Slavenā franču mākslinieka darbs īpašniekus mainīja 2011. gadā. Katāra aci nepamirkšinot par šo gleznu samaksāja 259 miljonus dolāru.

Iepazīstoties ar pasaules dārgāko gleznu novērtējumu un pārdošanas cenu, var rasties jautājums, vai visi mākslinieki ir bagāti. Diemžēl, nē. Lielākā daļa mākslinieku kļūst atzīti tikai pēc to nāves un daļu bagātības var iegūt viņu bērni vai ticamāk mazbērni. Iemesli, kādēļ mākslas kritiķi nespēj laicīgi atpazīt super talantus ir dažādi, taču galvenais ir tas, ka atsevišķi mākslas žanri savā laikā parādās par ātru un netiek publikas saprasti. Piemēram, van Gogs savas dzīves laikā spēja pārdot par pienācīgu cenu tikai vienu darbu – Sarkanais vīnogu lauks. Jau pēc viņa nāves, iemantojis popularitāti, van Goga darbi tika pārdoti par vairākiem simtiem miljoniem dolāru un arī šobrīd ir vieni no dārgākajiem pasaulē. Tas nozīmē, ka liela daļa mākslinieku savu dzīvi vada trūkumā, iegulda lielus līdzekļus savā izglītībā, reizēm pat tiek izmantota kredītlīnija, bet rezultāts nesniedz gaidīto. Par to nevajag bēdāties, jo publikas un kritiķu simpātijas apstaro tikai dažus laimīgos, bet citi, pat, ja viņu darbi ir lieliski netiek pamanīti. Mākslinieka ceļš nav viegls, taču jebkurā gadījumā ir interesanti pavērot globālās tendences, esot tepat Latvijas pīļu dīķī, kur jau glezna par 10 tūkstošiem eiro skaitās dārga.

Mākslas izmaksas

Categories Viss
cik maksā kvalitatīva māksla

Katrs, kas ziņās dzirdējis pasaules dārgāko mākslas darbu cenas noteikti ir aizdomājies, ka arī pats varētu kļūt par mākslinieku. Diemžēļ visdārgākie darbi parasti ir māksliniekiem, kas jau sen ir aizsaulē un to cilvēku skaits, kas var dzīvot komfortabli, radot savus unikālos darbus, nav liels. Tajā pašā laikā profesionālu mākslinieku skaits gan Latvijā, gan pasaulē ir gaužām liels. Aplūkojot mākslas darbus un to cenas, varam ātri secināt, ka profesionalitātei un kvalitātei ne vienmēr ir korelācija. Mēs varam runāt par iedvesmu, īpašo sajūtu un emocijām, ko rada mākslas darba aplūkošana, taču tad mēs ieejam jomā, kuru nevar izmērīt. Salīdzinot divus viena profila darbus, tikai retais spēs nekļūdīgi pateikt, kurš ir labāks. Arī starp mākslas kritiķiem viedoklis nebūs vienots, pie nosacījuma, ka tas nav kāds darbs, ko viņi jau pazīst.

Kā kļūt par mākslinieku ?

Pirmais, kas jāizdara māksliniekam, lai sevi par tādu varētu saukt ir jāiegūst atpazīstamība. Mākslinieks, kas viens pats zīmē savā pagrabā vai mansardā tikai priekš sevis pasaulei nav interesants. Ja darbi nav redzami tos nevar novērtēt. Vienkāršākais veids kā iegūt popularitāti ir sākotnēji kļūt atpazīstamam kādā citā veidā. Varianti ir dažādi, taču ne visi dod rezultātus. Šī iemesla dēļ daļa mākslinieku ir izvēlējušies kļūt atpazīstami ar skandāliem un nepareizu rīcību. Pirms pāris gadsimtiem šādi pseido mākslinieki tiktu nosūtīti uz labošanās iestādēm vai izraidīti. Šodien viņi sevi var dēvēt par nepieradinātiem māksliniekiem vai māksliniekiem, kas ir pret sistēmu, rada ko jaunu.

Mākslai būtu jāpauž cilvēka būtības labākā puse, jāpalīdz arī pārējiem kļūt labākiem. Ja tā koncentrējas uz dzīvniecisko, vairo negācijas, šādi darbi nebūtu jāpopularizē. Diemžēl popkultūrā un patērētāju sabiedrībā viss ir otrādi un vecās patiesības vairs netiek uztvertas par patiesībām.

Lai kļūtu par mākslinieku vispirms ir jāizvēlas ar ko vēlaties nodarboties un jāpārbauda vai ir talants. Ja nevarat uzgleznot precīzu, reālu priekšmetu vai māju, tad glezniecībā Jums nav ko darīt. Sākumā ir jāspēj būt precīzam un jāparāda sava varēšana un tikai tad var pāriet pie augstākiem līmeņiem. Pretējā gadījumā to var saukt tikai par diletantismu. Lai kļūtu par mākslinieku tradicionālā izpratnē var būt jāiegulda pamatīgi līdzekļi, kas ne vienmēr ir pieejami. Agrākos laikos mākslu atbalstīja mecenāti, šobrīd studentiem ir pieejamas dažādas stipendijas, bet tikai uz neilgu laiku. Ja Jums ir Dieva dots talants un sūtība, tad visas durvis pavērsies un Jūs sasniegsiet mērķi, neskatoties ne uz ko. Pretējā gadījumā būs jāiegulda daudz pūles un var nākties sisties ar galvu sienā.

Mākslas radīšanas izmaksas

Materiāli, kas tiek izmantoti glezniecībā vai tēlniecībā nav dārgi. Dārga ir izglītība un dārgs ir laiks. Daudzi radošo profesiju pārstāvji rada savus darbus un paralēli strādā kādu citu darbu, lai varētu savilkt galus kopā. Kļūšana par mākslinieku parasti prasa ilgu laiku un, lai šo ceļu noietu ir jāiegulda lielas pūles un līdzekļu. Visam ir izņēmumi, bet kopējā likumsakarība ir tieši šāda. Lai kļūtu par mākslinieku nepietiks ar īstermiņa risinājumiem vai aizdevumiem. Paņemt kredītlīniju uz pāris gadiem var likties lieliski, taču nauda būs jāatmaksā, bet panākumi var izpalikt. Iespējams, labākais veids, kā nodrošināt panākumus ir uzvara konkursos, kas ļauj gūt atpazīstamību un pēc tam vienošanās ar mecenātiem par atbalstu radošajā ceļā. Pat Latvijā ir salīdzinoši daudz cilvēku, kas atbalsta mākslu, bet ārzemēs to skaits ir vēl lielāks. Ja varat sazināties ar ārzemju latviešiem, kas atbalsta savējos radošos cilvēkus, iespēja atrast labvēļus ir lielāka. Protams, neviens nevar dot garantiju, ka viss izdosies, taču ir skaidrs, ka tas, kurš nemēģina, tam panākumi nebūs nekad.

(Attēlā V. van Gogs “Sarkano vīnogu lauks”)

Modernā glezniecība

Categories Viss

Modernā glezniecība tiem, kas ar mākslu ir uz Jūs reizēm liek uzdot jautājumus par to, kādēļ mākslinieki vispār būtu jāatbalsta un, vai jebkurš nevar sevi saukt par mākslinieku. Diemžēl profesionāli mākslas kritiķi ātri atšifrē iesācējus un diletantus un ceļš uz panākumiem ir slēgts. Turpinājumā aplūkosim populārākos modernās glezniecības viedus pasaulē

Impresionisms – forma dominē pār saturu. Raksturīgisar spilgtām krāsāsām, kas tiek biezā slānī trieptas uz audekla viena pāri otrai vēl pirms nožūšanas.. Impresionisti nevēlas sevi ierobežot ar sabiar pedrības vispārpieņemtām normām un ir gatavi eksperimentiem. Iegūtās krāsu pārejas ir košas, spilgtas un ne visiem pieņemamas. Mūsdienās, kad mākslinieki cenšas viens otru pārspēt ar pēc iespējas trakākām izdarībām, impresionisms ir stabili nobāzējis sevi modernās glezniecības ietvarā.

Ekspresionisms – dominē mākslinieka emocijas. Realitāte tiek atspoguļota izkropļota ar pamatojumu, ka mākslinieks glezno to kā jūtas. Izceļas ar nedabīgām krāsām, paviršiem otas triepieniem. Ekspresionisti norāda, ka viņu mērķis nav patikt kādam, bet paust savas sajūtas.

Abstrakcionisms izceļas ar vienkāršību un ģeometriskām formām. Daudzi to nevēlas uzskatīt par mākslas paveidu, jo pat vienkārša ģeometriskā figūra var tikt pasniegta kā īpašs mākslinieka pārdzīvojums. Emocijas šādos darbos ir grūti atrast, taču, ja to glezno atzīts mākslinieks, tad skatītājiem atliek vien māt ar galvu un teikt, ka tas ir lielisks.

Futūrisms – attēlo trokšnus, kustību, enerģiju. Noliedz pastāvošo pasauli, cenšas radīt paši savu. Tā kā iespējas attēlot skaņu gleznās ir ierobežotas, tad papildus tiek pievienoti paskaidrojumi. Savu vietu atrod arī ģeometriskās figūras, kas ierobežo futūristu radītos glezniecības objektus.

Fovisms – vienkāršas formas, nereālas krāsas. Glezno ar bieziem krāsas triepieniem lielus laukumus. Rada paviršības iespaidu, ko sevišķi pastiprina neprecīzs līniju attēlojumus. Kārtējais modernās mākslas paraugs, ko saprot vien retais.

Minimālisms – kā jau nosaukums liecina, minimiālisti tiecas pēc vienkāršām ģeometriskām formām. Attēlo subjekta (objekta) būtību, maz uzmanību pievēršot detaļām. Jebkurš, kas māk zīmēt vienkāršas ģeometriskas figūras var mēģināt sevi dēvēt par minimālistu. Interesantā veidā arī šim mākslas veidam ir savs pastāvīgs piekritēju loks.

Sirreālisms – pēdējais pakāpeniens modernismā. Gleznu radīšanai tiek izmantotas visdažādākās tehnikas. Izpildījumam otršķirīga nozīme, galvenais ir ideja. Darbos redzam nereālas lietas, nereālas krāsas. Sireālisti atsaucas uz nepieciešamību veidot mākslu bez robežām un arī viņu darbiem atrodas piekritēji.

Modernā māksla rada iespējas katram kļūt par mākslinieku tikai ir jāmāk sevi atbilstoši pasniegt. Papildus gan būtu jāapgūst tradicionālās gleznošanas tehnikas, lai vajadzības gadījumā spējat uzgleznot arī, ko tādu, ko parastie cilvēki nevar. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka cilvēks tiek dēvēts par viltvārdi, jo spēj gleznot tikai kubus un košaas plaknes.

Laika gaitā modernās glezniecības veidu skaits pakāpeniski palielinas, sajaucoties dažādiem stiliem un māksliniekiem cenšoties vienam otru pārspēt ar dažādām pārmērībām.

 

Latvijas mākslinieku savienība

Categories Viss

Latvjas mākslinieku savienība (LMS) dibināta 1941. gadā ir Latvijas lielākā vizuālās mākslas pārstāvju organizācija Latvijā. Dibināta 1941. gadā Latvijas PSR sākumposmā. Organizācijas uzdevums ir aizstāvēt radošo brīvību un vizuālās mākslas pārstāvju tiesības un intereses. Tas tiek darīts veicinot sabiedrības informētību un izglītošanu, sarunās ar valsts institūciju pārstāvjiem, organizējot dažādus pasākumus, izstādes, izdodot darbus, piešķirot prēmijas. LMS ir nekomerciāla organizācija, tās mērķis nav gūt peļņu un tas atspoguļojas arī tās darbībā.

Kā kļūt par LMS biedru ?

Kļūt par Latvijas mākslinieku savienības biedru var ikviens, kas atbilst izvirzītajām prasībām, t.i. ir mākslinieks vai mākslas zinātnieks un atbilst LMS izvirzītajiem profesionalitātes nosacījumiem. Lai kļūtu par biedru par viņu ir jānobalso vairāk par pusei no LMS klātesošo valdes locekļu.

Kādi dokumenti jāiesniedz, lai kļūtu par LMS biedru ?

  • Iesniegums;
  • Pieteikuma anketa (aizpildīta);
  • izglītbas dokumentu kopija;
  • desmitu labāko darbu fotogrāfijas
  • atsauksmes, publikācijas, recenzijas;
  • CV + 2 fotogrāfijas (pases formāts);
  • jau esošo biedru rekomendācijas;

Biedru uzņemšana notiek 1 reizi gadā.

LMS kontakti

  • Adrese: 11. Novembra krastmalā 35
  • LV – 1050, Rīga
  • Tālr.: 29138952;  26628302
  • Epasts: info at lms.lv
  • vadītājs Igors Dobičins

 

 

 

 

Māksla pāri visam

Categories Viss

Mākslinieks ir cilvēks, kas rada mākslu, bet to, kas ir māksla var noteikt tikai subjekts, t.i. vērotājs. Atkarībā no subjekta uzskatiem mākslu var uzskatīt gan par pilnīgi nevajadzīgu nodarbi, gan cilvēka un visas sabiedrības augstāko izpausmi. Lai radītu mākslu ir vajadzīgs radošums, taču pat visradošākais mākslinieks būs saskāries ar situāciju, kad viņa darbi netiek novēroti, netiek saprasti. Daudzu mākslinieku darbi ir tikuši atzīti tikai pēc viņu nāves, bet viņi paši ir nomiruši trūkumā. Tas liecina, ka par mākslinieku nevar spriest pēc viņa cepures un atzinības trūkums nenozīmē, ka viņš ir slikts mākslinieks. Lai arī daudzi mākslinieki uzskata, ka viņu darbi ir īpaši, unikāli, tomēr pēc noteikta laika posma izrādās, ka viņi ir pieskaitāmi konkrētam mākslas žanram.

Varam daļēji secināt, ka mākslinieka darbi nav atdalāmi no laika posma, kad tie ir radīti. Protams, vienmēr ir individi – radošas personības, kas iziet ārpus sava laika rāmjiem (zeitgeist) un rada darbus, kas var iezīmēt jauna posma sākumu vai vienkārši neietilpst konkrētajā laikmetā. Ja viņi spētu pārvietoties laikā, tad varētu pārnest sevi citur un strādāt daudz veiksmīgāk, taču tas nav iespējams.

Kas ir māksla ?

Tradicionāli termins “māksla” tiek lietots, lai apzīmētu cilvēka radošuma izpausmes, kas uztveramas ar vienu vai vairākām maņām. Varam runāt par mākslu mūzikā, glezniecībā, fotogrāfijā, teātrī, dejošanā, literaturā, tēlniecībā, grafikā u.c. jomās. Plašākā skatījumā par mākslu varam runāt, aplūkojot cilvēka prasmju izpausmi augstā līmenī vai īpašā veidā.

Mākslas uzdevumi

Mākslas uzdevums ir pacelt cilvēku nedaudz virs zemes, iedvesmot, padarīt labāku. Politikā māksla biež ir saistīta ar nacionālismu, nošķirot savējos no svešiem, liekot lepoties ar savu esību. Šādiem mērķiem parasti noder lieli – monumentāli darbi – skulptūras, pieminekļi, ēkas, baznīcas, arhitektūras ansambļi u.t.t. Latvijas  otrās republikas apstākļos mākslai parasti tiek atvēlēti ļoti maz līdzekļi, kas skaidrojams ar politiķu tuvredzību vai nevēlēsanos veicināt iedzīvotāju apvienošanos kopīgiem ideāliem.

Paralēli jāatzīst, ka modernisma un postmodernisma laikmets raisa tendences, kad par mākslu tiek uzskatīts gandrīz jebkas, t.sk. performances, kas satracina cilvēkus un liek viņiem riebumā novērsties. Ja iepriekšējos gadsimtos par šādām izpausmēm mākslinieks tiktu nolinčots vai sadedzināts uz sārta, tad mūsdienās var iegūt gada mākslinieka titulu. Iemesli šādām performancēm ir vēlme par katru cenu tikt pamanītam, ar saukli – arī slikta reklāma ir reklāma. Tas raisa diskusijas, vienmēr uzrodas kāds dīvainis – mākslas kritiķis, kam šādas izpausmes patīk un rezultāts tiek sasniegts. Ilgtermiņā tas noved pie tā, ka cilvēki sāk uzskatīt, ka māksla ir s*ds uz kociņa un ar to var nodarboties jebkurš.

Paralēli turīgi cilvēki izmanto mākslu, lai ieguldītu savus brīvos līdzekļus, jo pēdējo 50 gadu laikā vērojama tendence, kad dārgi mākslas darbi kļūst aizvien dārgāki. Paredzams, ka šī tendence turpināsies arī nākotnē, jo miljonāru un miljardieru skaits pasaulē turpina aizvien pieaugt.