MSAV

Katrs, kas ziņās dzirdējis pasaules dārgāko mākslas darbu cenas noteikti ir aizdomājies, ka arī pats varētu kļūt par mākslinieku. Diemžēļ visdārgākie darbi parasti ir māksliniekiem, kas jau sen ir aizsaulē un to cilvēku skaits, kas var dzīvot komfortabli, radot savus unikālos darbus, nav liels. Tajā pašā laikā profesionālu mākslinieku skaits gan Latvijā, gan pasaulē ir gaužām liels. Aplūkojot mākslas darbus un to cenas, varam ātri secināt, ka profesionalitātei un kvalitātei ne vienmēr ir korelācija. Mēs varam runāt par iedvesmu, īpašo sajūtu un emocijām, ko rada mākslas darba aplūkošana, taču tad mēs ieejam jomā, kuru nevar izmērīt. Salīdzinot divus viena profila darbus, tikai retais spēs nekļūdīgi pateikt, kurš ir labāks. Arī starp mākslas kritiķiem viedoklis nebūs vienots, pie nosacījuma, ka tas nav kāds darbs, ko viņi jau pazīst.

Kā kļūt par mākslinieku ?

Pirmais, kas jāizdara māksliniekam, lai sevi par tādu varētu saukt ir jāiegūst atpazīstamība. Mākslinieks, kas viens pats zīmē savā pagrabā vai mansardā tikai priekš sevis pasaulei nav interesants. Ja darbi nav redzami tos nevar novērtēt. Vienkāršākais veids kā iegūt popularitāti ir sākotnēji kļūt atpazīstamam kādā citā veidā. Varianti ir dažādi, taču ne visi dod rezultātus. Šī iemesla dēļ daļa mākslinieku ir izvēlējušies kļūt atpazīstami ar skandāliem un nepareizu rīcību. Pirms pāris gadsimtiem šādi pseido mākslinieki tiktu nosūtīti uz labošanās iestādēm vai izraidīti. Šodien viņi sevi var dēvēt par nepieradinātiem māksliniekiem vai māksliniekiem, kas ir pret sistēmu, rada ko jaunu.

Mākslai būtu jāpauž cilvēka būtības labākā puse, jāpalīdz arī pārējiem kļūt labākiem. Ja tā koncentrējas uz dzīvniecisko, vairo negācijas, šādi darbi nebūtu jāpopularizē. Diemžēl popkultūrā un patērētāju sabiedrībā viss ir otrādi un vecās patiesības vairs netiek uztvertas par patiesībām.

Lai kļūtu par mākslinieku vispirms ir jāizvēlas ar ko vēlaties nodarboties un jāpārbauda vai ir talants. Ja nevarat uzgleznot precīzu, reālu priekšmetu vai māju, tad glezniecībā Jums nav ko darīt. Sākumā ir jāspēj būt precīzam un jāparāda sava varēšana un tikai tad var pāriet pie augstākiem līmeņiem. Pretējā gadījumā to var saukt tikai par diletantismu. Lai kļūtu par mākslinieku tradicionālā izpratnē var būt jāiegulda pamatīgi līdzekļi, kas ne vienmēr ir pieejami. Agrākos laikos mākslu atbalstīja mecenāti, šobrīd studentiem ir pieejamas dažādas stipendijas, bet tikai uz neilgu laiku. Ja Jums ir Dieva dots talants un sūtība, tad visas durvis pavērsies un Jūs sasniegsiet mērķi, neskatoties ne uz ko. Pretējā gadījumā būs jāiegulda daudz pūles un var nākties sisties ar galvu sienā.

Mākslas radīšanas izmaksas

Materiāli, kas tiek izmantoti glezniecībā vai tēlniecībā nav dārgi. Dārga ir izglītība un dārgs ir laiks. Daudzi radošo profesiju pārstāvji rada savus darbus un paralēli strādā kādu citu darbu, lai varētu savilkt galus kopā. Kļūšana par mākslinieku parasti prasa ilgu laiku un, lai šo ceļu noietu ir jāiegulda lielas pūles un līdzekļu. Visam ir izņēmumi, bet kopējā likumsakarība ir tieši šāda. Lai kļūtu par mākslinieku nepietiks ar īstermiņa risinājumiem vai aizdevumiem. Paņemt kredītlīniju uz pāris gadiem var likties lieliski, taču nauda būs jāatmaksā, bet panākumi var izpalikt. Iespējams, labākais veids, kā nodrošināt panākumus ir uzvara konkursos, kas ļauj gūt atpazīstamību un pēc tam vienošanās ar mecenātiem par atbalstu radošajā ceļā. Pat Latvijā ir salīdzinoši daudz cilvēku, kas atbalsta mākslu, bet ārzemēs to skaits ir vēl lielāks. Ja varat sazināties ar ārzemju latviešiem, kas atbalsta savējos radošos cilvēkus, iespēja atrast labvēļus ir lielāka. Protams, neviens nevar dot garantiju, ka viss izdosies, taču ir skaidrs, ka tas, kurš nemēģina, tam panākumi nebūs nekad.

(Attēlā V. van Gogs “Sarkano vīnogu lauks”)

Modernā glezniecība tiem, kas ar mākslu ir uz Jūs reizēm liek uzdot jautājumus par to, kādēļ mākslinieki vispār būtu jāatbalsta un, vai jebkurš nevar sevi saukt par mākslinieku. Diemžēl profesionāli mākslas kritiķi ātri atšifrē iesācējus un diletantus un ceļš uz panākumiem ir slēgts. Turpinājumā aplūkosim populārākos modernās glezniecības viedus pasaulē

Impresionisms – forma dominē pār saturu. Raksturīgisar spilgtām krāsāsām, kas tiek biezā slānī trieptas uz audekla viena pāri otrai vēl pirms nožūšanas.. Impresionisti nevēlas sevi ierobežot ar sabiar pedrības vispārpieņemtām normām un ir gatavi eksperimentiem. Iegūtās krāsu pārejas ir košas, spilgtas un ne visiem pieņemamas. Mūsdienās, kad mākslinieki cenšas viens otru pārspēt ar pēc iespējas trakākām izdarībām, impresionisms ir stabili nobāzējis sevi modernās glezniecības ietvarā.

Ekspresionisms – dominē mākslinieka emocijas. Realitāte tiek atspoguļota izkropļota ar pamatojumu, ka mākslinieks glezno to kā jūtas. Izceļas ar nedabīgām krāsām, paviršiem otas triepieniem. Ekspresionisti norāda, ka viņu mērķis nav patikt kādam, bet paust savas sajūtas.

Abstrakcionisms izceļas ar vienkāršību un ģeometriskām formām. Daudzi to nevēlas uzskatīt par mākslas paveidu, jo pat vienkārša ģeometriskā figūra var tikt pasniegta kā īpašs mākslinieka pārdzīvojums. Emocijas šādos darbos ir grūti atrast, taču, ja to glezno atzīts mākslinieks, tad skatītājiem atliek vien māt ar galvu un teikt, ka tas ir lielisks.

Futūrisms – attēlo trokšnus, kustību, enerģiju. Noliedz pastāvošo pasauli, cenšas radīt paši savu. Tā kā iespējas attēlot skaņu gleznās ir ierobežotas, tad papildus tiek pievienoti paskaidrojumi. Savu vietu atrod arī ģeometriskās figūras, kas ierobežo futūristu radītos glezniecības objektus.

Fovisms – vienkāršas formas, nereālas krāsas. Glezno ar bieziem krāsas triepieniem lielus laukumus. Rada paviršības iespaidu, ko sevišķi pastiprina neprecīzs līniju attēlojumus. Kārtējais modernās mākslas paraugs, ko saprot vien retais.

Minimālisms – kā jau nosaukums liecina, minimiālisti tiecas pēc vienkāršām ģeometriskām formām. Attēlo subjekta (objekta) būtību, maz uzmanību pievēršot detaļām. Jebkurš, kas māk zīmēt vienkāršas ģeometriskas figūras var mēģināt sevi dēvēt par minimālistu. Interesantā veidā arī šim mākslas veidam ir savs pastāvīgs piekritēju loks.

Sirreālisms – pēdējais pakāpeniens modernismā. Gleznu radīšanai tiek izmantotas visdažādākās tehnikas. Izpildījumam otršķirīga nozīme, galvenais ir ideja. Darbos redzam nereālas lietas, nereālas krāsas. Sireālisti atsaucas uz nepieciešamību veidot mākslu bez robežām un arī viņu darbiem atrodas piekritēji.

Modernā māksla rada iespējas katram kļūt par mākslinieku tikai ir jāmāk sevi atbilstoši pasniegt. Papildus gan būtu jāapgūst tradicionālās gleznošanas tehnikas, lai vajadzības gadījumā spējat uzgleznot arī, ko tādu, ko parastie cilvēki nevar. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka cilvēks tiek dēvēts par viltvārdi, jo spēj gleznot tikai kubus un košaas plaknes.

Laika gaitā modernās glezniecības veidu skaits pakāpeniski palielinas, sajaucoties dažādiem stiliem un māksliniekiem cenšoties vienam otru pārspēt ar dažādām pārmērībām.

Mākslinieks ir cilvēks, kas rada mākslu, bet to, kas ir māksla var noteikt tikai subjekts, t.i. vērotājs. Atkarībā no subjekta uzskatiem mākslu var uzskatīt gan par pilnīgi nevajadzīgu nodarbi, gan cilvēka un visas sabiedrības augstāko izpausmi. Lai radītu mākslu ir vajadzīgs radošums, taču pat visradošākais mākslinieks būs saskāries ar situāciju, kad viņa darbi netiek novēroti, netiek saprasti. Daudzu mākslinieku darbi ir tikuši atzīti tikai pēc viņu nāves, bet viņi paši ir nomiruši trūkumā. Tas liecina, ka par mākslinieku nevar spriest pēc viņa cepures un atzinības trūkums nenozīmē, ka viņš ir slikts mākslinieks. Lai arī daudzi mākslinieki uzskata, ka viņu darbi ir īpaši, unikāli, tomēr pēc noteikta laika posma izrādās, ka viņi ir pieskaitāmi konkrētam mākslas žanram.

Varam daļēji secināt, ka mākslinieka darbi nav atdalāmi no laika posma, kad tie ir radīti. Protams, vienmēr ir individi – radošas personības, kas iziet ārpus sava laika rāmjiem (zeitgeist) un rada darbus, kas var iezīmēt jauna posma sākumu vai vienkārši neietilpst konkrētajā laikmetā. Ja viņi spētu pārvietoties laikā, tad varētu pārnest sevi citur un strādāt daudz veiksmīgāk, taču tas nav iespējams.

Kas ir māksla ?

Tradicionāli termins “māksla” tiek lietots, lai apzīmētu cilvēka radošuma izpausmes, kas uztveramas ar vienu vai vairākām maņām. Varam runāt par mākslu mūzikā, glezniecībā, fotogrāfijā, teātrī, dejošanā, literaturā, tēlniecībā, grafikā u.c. jomās. Plašākā skatījumā par mākslu varam runāt, aplūkojot cilvēka prasmju izpausmi augstā līmenī vai īpašā veidā.

Mākslas uzdevumi

Mākslas uzdevums ir pacelt cilvēku nedaudz virs zemes, iedvesmot, padarīt labāku. Politikā māksla biež ir saistīta ar nacionālismu, nošķirot savējos no svešiem, liekot lepoties ar savu esību. Šādiem mērķiem parasti noder lieli – monumentāli darbi – skulptūras, pieminekļi, ēkas, baznīcas, arhitektūras ansambļi u.t.t. Latvijas  otrās republikas apstākļos mākslai parasti tiek atvēlēti ļoti maz līdzekļi, kas skaidrojams ar politiķu tuvredzību vai nevēlēsanos veicināt iedzīvotāju apvienošanos kopīgiem ideāliem.

Paralēli jāatzīst, ka modernisma un postmodernisma laikmets raisa tendences, kad par mākslu tiek uzskatīts gandrīz jebkas, t.sk. performances, kas satracina cilvēkus un liek viņiem riebumā novērsties. Ja iepriekšējos gadsimtos par šādām izpausmēm mākslinieks tiktu nolinčots vai sadedzināts uz sārta, tad mūsdienās var iegūt gada mākslinieka titulu. Iemesli šādām performancēm ir vēlme par katru cenu tikt pamanītam, ar saukli – arī slikta reklāma ir reklāma. Tas raisa diskusijas, vienmēr uzrodas kāds dīvainis – mākslas kritiķis, kam šādas izpausmes patīk un rezultāts tiek sasniegts. Ilgtermiņā tas noved pie tā, ka cilvēki sāk uzskatīt, ka māksla ir s*ds uz kociņa un ar to var nodarboties jebkurš.

Paralēli turīgi cilvēki izmanto mākslu, lai ieguldītu savus brīvos līdzekļus, jo pēdējo 50 gadu laikā vērojama tendence, kad dārgi mākslas darbi kļūst aizvien dārgāki. Paredzams, ka šī tendence turpināsies arī nākotnē, jo miljonāru un miljardieru skaits pasaulē turpina aizvien pieaugt.